RIGA CATHEDRAL
“Kāpēc es strādāju un degu? Mana sarunāšanās ar formas, krāsas un grafikas valodas, ar materiāla, ko izvēlējos par savu, – stikla – starpniecību ar skatītāju. Vēlos skatītājam likt iedziļināties, atvērties sirdsbalsij. Un, ja kaut viena no sirdsbalss stīgām tiek aizskarta, tad darbs nav velts.”
“Visa mana dzīve ir ietekmēšanās, mijiedarbība ar notikumiem, cilvēkiem, valodu, dažādām mākslas formām. Kāpēc man vajadzētu būt kādam elkam? To ir daudz un vienlaikus neviena. Saknes ir sākums. Saknes ir ģimene, tēvs, māte un Skolotājs. Man ir tā lielā laime un gods dzīvē satikt un sākt ar Skolotāju. Skolotājs ar lielo burtu – Salaspils 1. vidusskolas skolotājs, vizuāli plastiskās mākslas nodaļas dibinātājs, Latvijas Televīzijas raidījumu cikla “Brīnumota” veidotājs un vadītājs, ievērojams tēlotājmākslas pedagogs un metodisko darbu autors Ojārs Bērziņš. Viņš norādīja virzienu un pirms 35 gadiem teica skaidri un nepārprotami: ”Ej uz stikliem!” “Māksla ir intensīvu jūtu un dziļas smadzeņu darbības rezultāts” – šo moto Ojārs Bērziņš ir ierakstījis manā galvā lieliem burtiem.”
ANDA MUNKEVICA
stikla māksliniece
1991. GADA BARIKĀDES RĪGĀ
Autors: Ventspils muzeja krājums
1991. gada janvāra barikādes Rīgā bija viens no Trešās atmodas laika izšķirīgajiem brīžiem, kad, sākot nevardarbīgu pretošanās kustību, Latvija atguva neatkarību. Arī autore piedzīvoja un piedalījās šā laika notikumos ļoti tieši un emocionāli, un tie ir atstājuši zināmus nospiedumus. Viena no nozīmīgākajām pretošanās vietām bija Doma laukums, kur 13. janvārī iedzīvotāji sāka veidot barikādes, kurt ugunskurus un sargāt savu parlamentu.
Biedrības "Ascendum" un Rīgas Doma 2012. gadā aizsāktā kustība "Mans Doms" izsludināja konkursu, kas veltīts barikādēm. Ideju metu konkursā uzvarēja Kriša Zilgalvja koncepcija "Ar degsmi par brīvu Latviju”.
Pasaules monumentālajā arhitektūrā ir daudz piemēru, kur gaismas nišās, logos ievieto liecības un veltījumus dažādiem vēsturiskiem notikumiem, kur senajā arhitektūrā tiek ievietots un veiksmīgi saausts vecais un jaunais.
To, kā koncepcijas iecerētais dizains tika realizēts, lielā mērā ietekmēja satikšanās ar Andu Munkevicu un viņas darbiem 2013. gadā, kā arī materiāla tehnoloģija – tā brīža tehniskās iespējas un metodes, ko autores stikla mākslas un dizaina studija “AM studio“ attīstīja speciāli šim projektam, lai to būtu iespējams realizēt. Turklāt projekts, gluži tāpat kā viens no Latvijas nozīmīgākajiem simboliem – Brīvības piemineklis –, ir tapis, pateicoties tautas saziedotiem līdzekļiem.
No 2012. līdz 2013. gadam turpinās meta mākslinieciskās koncepcijas un tehnisko risinājuma projektu izstrāde, kurā iesaistās mākslinieks Dzintars Zilgalvis, “GBA Architects”, ARUP, “Vincents grupa”, Doma dekāns Elija Godiņš un citi. Šajā laikā arī tiek apzinātas tehniskā projekta parametru izstrādes un idejas realizācijas iespējas dažādu jomu speciālistu, ārzemēs strādājošu stikla kompāniju un individuālu stikla mākslinieku lokā. Tiek izgatavots eventuālās vitrāžas papīra makets mērogā 1:1 un ievietots, vērtēts dabā.
2013. gada novembrī satiekas Krišs Zilgalvis, Dzintars Zilgalvis un stikla māksliniece Anda Munkevica, un Latvijas uzņēmums – stikla dizaina kompānija “AM studio”. Kriša un Dzintara Zilgavju izsvērtā, simboliski pārdomātā ideja, izstrādātā koncepcija un pats Barikāžu laika notikums māksliniecei ir emocionāli uzrunājošs. Autores motivācija iesaistīties šajā projektā ir mākslas darba emocionālā vērtība – neatkarības atgūšanas simbols. Sākas radošā sadarbība. “AM studio” sāk intensīvu darbu pie stikla paraugu izgatavošanas – kopā 3 dažādi stikla lējumi saskaņā ar K. Zilgalvja piegādātajiem materiāliem un idejām. Vienlaicīgi “AM studio” šim projektam speciāli pasūta gabarītos garākas kausējamās iekārtas.
2013. gada decembris. Izgatavotie paraugi materiālā tiek pētīti Doma baznīcas Marijas kapelā, kur situācija dabā parāda, ka reālajā arhitektūrā tie darbojas ne tik izteiksmīgi, gaismu neatstarojoši, savādāk, nekā bija iecerēts idejā uz papīra. Tā kā stikls ir optisks un caurspīdīgs materiāls, reljefs bija vitāli nepieciešams, lai veidotos īpašās gaismas spēles, kas stiklu spēj padarīt tik dažādu. Savstarpēji tiek meklēta cita stikla pasniegšanas forma, izskatīti dažādi stikla veidi un paraugi, kā rezultātā par mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu pamatu jaunajam stikla risinājumam materiālā tiek pieņemts Andas Munkevicas darba “Brūce” (2011. eksponēts izstādē), “Zibens nospiedums” un citu līdzīgu viņas autordarbu risinājums. Šie darbi ir piederīgi sērijai “Sargi”, ko autore rada, atlejot Latvijā augošu dzīvu koku nospiedumus.
SĒRIJA - SARGI
Wound
H500 x W600 x D250mm
”Katru dienu lūkojoties uz tiem, redzu, ka nav divu vienādu koku. Tāpat kā starp cilvēkiem. Katram ir savs dzīvesstāsts un virsuzdevums. Ar gadiem mēs iegūstam gan raupjumu, gan smalkumu līdz pulētam mirdzumam,” māksliniece saka par sēriju.
”Sargi” ir sērija, pie kuras autore strādā no 2011. gada. Tad tika veidoti pirmie nospiedumi un atlējumi stiklā no pašas pagalmā augošiem kokiem.
“Brūce” ir no koka, kuru gadu desmitiem bija “žņaugusi” metāla stieple; koks izaudzis ārpus stieples perimetra, atstājot nedzēšamu brūci. Savukārt “Zibens nospiedums” veidots no turpat dārzā esoša dižskābarža, kurā iespēris zibens, pāri kokam radot šķērsojošu vertikālu sadali, līniju tīklojumu. Zibens spēriena atstātās pēdas un ne tikai.
Andas Munkevicas uztverē tās ir ne tik daudz naratīvu,
cik simbolisku nozīmi piepildītas skulptūras:
“Koki latvietim vienmēr ir bijuši īpaši. Tā ir tiešā saistība starp zemi un debesīm. Tie ir pārdzīvojuši ne vienu vien cilvēka mūžu un burtiskā nozīmē sargā mūsu planētu, telpu un brīvību. Un tāpēc jo vairāk sasaucas ar Barikāžu laika atstātajām pēdām un tautas gara spēku.”
Lai akcentētu kopējās kompozīcijas līnijas virzību un ritmu, tiek piemērota tehnoloģija, ko Anda praktizē savos autordarbos, – noslīpēta, nopulēta plakne, kas izveidota speciāli tam izbīdītā formā. Līdz ar to jaunās vitrāžas “Ar degsmi par brīvu Latviju” mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi tiek balstīti uz šiem diviem pamatprincipiem – raupja faktūra un pulēta līnija vai plakne.
Tiek uzsākta jaunu stikla paraugu izgatavošana un kompozīcijas pārveide, pārstrādātas pulēto un raupjo līniju attiecības vairāk nekā 4 metrus augstajos vienlaiduma “novadu” jeb liesmas elementos. Saskaņā ar jauniegūto vizuālo tēlu autore veido kompozīcijas reljefu, balstoties uz to, kā raupjāka, vienmērīgāka vai pulēta faktūra stiklā lauž gaismu.
Jaunās Rīgas Doma ziemeļu fasādes vitrāža “Ar degsmi par brīvu Latviju” bija iecerēta ne tikai kā piemiņas zīme mūsu tautas drosmei izcīnīt brīvību savai valstij, bet tās pamatā likti arī unikāli un tehnoloģiski jauni risinājumi. No 2014. līdz 2018. gadam notiek darbs pie jaunās Rīgas Doma vitrāžas izveides. Tas Andai un viņas komandai “AM studio” ir milzīgs darbs, spēku pārbaude, izaicinājums. Tā būs skulptūra, kam lemts stāvēt gadsimtiem ilgi, tādēļ tā tiek veidota ar vislielāko uzmanību un centību, kas izpaužas īpaši rūpīgā attieksmē pret gaidāmo rezultātu.
2014. gada janvāra aukstumā autore uzsāk darbu pie formu izgatavošanas, silikona tipa materiāla atlējumiem no Latvijas dižkokiem.
Darbam esot vēl tikai skiču izstrādes etapā, liels uzsvars tika likts uz to, lai saprastu, kā šo projektu sekmīgi īstenot. Pirmkārt, no stikla materialitātes viedokļa, otrkārt, no tehnoloģiskā izpildījuma puses. Piemērotāko māksliniecisko paņēmienu un tehnoloģiju meklēšanai tika veltīti vairāki mēneši. Iecerētās kompozīcijas pamatā ir nepārtrauktā kustībā esoša liesma. Vertikālie lielie logi ir veltīti Latvijas vēsturiskajiem novadiem, virs tiem – “Pirmā neatkarība”, “Otrā neatkarība”, “Ziemassvētki” – dzimšana, “Lieldienas” – augšāmcelšanās. Kompozīcijas centrā ir aplis –“Pilnība”, kas simbolizē Dievu.
Kopīgi tika izlemts piemērot stikla tehnoloģiju, kas rezultētos ar viengabalainiem lējumiem materiālā. Vissarežģītākais darbs ir pie lielajām vitrāžas daļām – četrām loga ailēm, kas veido vitrāžas ansambļa kompozīcijas pamatu, – izveidot monolītu, reljefā veidotu stikla kausējumu, kur katra objekta augstums ir 4300 mm, platums 600 mm ar vidējo biezuma amplitūdu līdz 100 mm.
Kad nospiedumi silikonā ir gatavi, tiek atlietas pozitīvās, augsto krāsns temperatūru izturīgās formas. Formas tiek lietas uz tām paredzētiem bieziem, taisniem ūdensizturīgiem materiāliem un tad atstātas žāvēties studijas siltumā un caurvējā. Pēc kompozīcijas darba zīmējuma mērogā 1:1 pilnīgas pabeigšanas sagatavotie formu atlējumi tiek zāģēti paredzētajos izmēros un augstumos, rūpīgi izvērtējot katras faktūras virzienu un lielumu atrašanās vietas, katra no formām tiek marķēta.
Liela pietāte tiek pievērsta formas ģeometrijai un tam, kā uzvedīsies gaisa plūsma stikla kušanas brīdī, lai neveidotos tā saucamās “gaisa kabatas”. Paralēli sagatavotajās karstumizturīgajās formās tiek veidoti urbumi ne tikai gaisa izkļuvei, bet arī organizētākas, lielākas atveres, kur kušanas procesā veidosies koptēlā redzamākas gaismas pilītes – zvaigznītes, tā pastiprinot vizuālo efektu par dvēseļu vienotību. Pozitīvo formu veidošanas process katram lējumam aizņem vismaz vienu mēnesi, izmantojot apmēram 50 rokas zāģu un vismaz tikpat daudz urbju, ka arī desmitiem metru ruļļu abrazīvā slīpējamā materiāla, dažus simtus kilogramu silikona masas, tonnu dažādu komponenšu formas masai un nesaskaitāmi daudz citu resursu.
Par materiālu, kas būtu atbilstošākais monumentāla mēroga kausēšanai, autore izvēlējās vācu ražotāja “Schott Artista” caurspīdīgo stiklu. Tas ir gan plastisks, gan noturīgs pret devitrifikācijas procesiem. Pirmais solis ir sakausēt atbilstoša lieluma 32 mm biezus plastus, regulējot gaisa plūsmu starp stikliem tā, lai veidotos ieslēgti nelieli 2–3 mm lieli burbulīši, kas arī nes dvēseļu, asaru, zvaigžņu, cerības, bezgalības simboliku. Svarīgi ir šo plakano stikla plastu sakausēt maksimāli dzidru, bez faktūras.
Nākamais solis ir sagatavotās izžāvētās formas kārtot tām paredzētajās vietās, domājot uz priekšu, kur sāksies gaismas laukums, kā plūdīs stikls, kā izslēgt tā iekritienus, kur tam jābūt plakanam un kur ļoti aktīvam. Tāpat arī jādomā par vienmērīgu gaisa uzsilšanu: cik vienmērīgi stikla krāsns darbojas pati par sevi, cik vienmērīgi tā ir noslogota ar formām, papildu materiāliem. Tā kā krāšņu izmērs ir 4500 x 2100 mm, tiek pieņemts lēmums kausēt divas formas vienlaicīgi, jo tas veido visstabilāko iekšējo atmosfēru pašā krāsnī.
Formas no pielipšanas tiek pasargātas ar tam paredzētiem praimeriem. No sākuma tiek piemērots tāds karsēšanas cikls, kas pabeidz visa mitruma iziešanu gan no praimera, gan pašām formām. Pirms lielā stikla plasta kausēšanas pāri formām tiek veikti mazāka mēroga eksperimenti tajās pašās iekārtās un apstākļos, kur tiks likts lielais, lai varētu noteikt pareizāku vēlamo rezultātu un krāšņu darbību. Tālāk notiek pirms tam izveidotā stikla plasta kušana pāri izveidotajām formām. Šis process ir ļoti atbildīgs, jo te veidojas dziļuma reljefs līdz pat 100 mm. Tas nozīmē, ka jāatlaidina ir 100 mm biezs stikls, bet, tā kā tas ir milzīgs savos izmēros un, autore pieņem lēmumu paredzēto atlaidināšanas laiku divkāršot. Stikls tiek uzsildīts lēni un vienmērīgi, kas ilgst vismaz diennakti.
Augstākajā sasilšanas punktā māksliniece
ar kolēģu iesaistīšanos vizuāli monitorē,
kā izskatās stikla jauniegūtais reljefs,
lai nepieciešamības gadījumā to koriģētu, kamēr tas ir karstākajā punktā.
Pēc pilna kausēšanas un atlaidināšanas cikla pāri formām, kas kopumā ilgst aptuveni 30 dienas, jaunais stikla cilnis uz dažām dienām tiek atstāts “atpūsties”. Tikai tad notiek izcelšanas process. Katra stikla svars ir apmēram 200 kg. Tas nozīmē, ka bez komandas nekādi.
Vienotā ritmā, sadalot slodzes un atbildību, astoņi vīri ceļ stiklu ārā no kausējamās iekārtas. Ar speciālu mehānismu palīdzību stikla cilnis tiek transportēts uz vietu, kur tam tiks veikta aukstā apstrāde. Tās laikā tiek piekoriģēts ārējais perimetrs un veikta lineāro plakņu slīpēšana un pulēšana lielā ūdens daudzumā. Pulēšanai tiek pievērsta īpaša uzmanība, jo tā notiek nevis ar tradicionālajām speciālajām pastām, bet gan tikai ar ūdeni un smalku abrazīvu, lai stiklam saglabātu nepārtraukti vienmērīgu temperatūru. Kopš brīža, kad stikla cilnis tika izcelts no krāsnī gulošās pozīcijas, tas vairs nekad netiek likts horizontāli, netiek pakļauts izliecei. Visas sekojošās darbības – nešana, glabāšana, slīpēšana, pulēšana, transportēšana, montāža un jebkuras citas – notiek tikai un vienīgi, cilnim atrodoties vertikālā stāvoklī. Kopumā viena vertikālā objekta atlējuma izgatavošanas laiks, ieskaitot formu izgatavošanu, ir aptuveni četri kalendārie mēneši.
Valstiskuma simbols, kas attēlo Latvijas valsts pirmo un otro neatkarību. Zvaigznes stāv pāri liesmām virzienā uz augšu, tiecoties uz “Pilnību”.
Tā kā kopīgi izvēlētā skulptūras ansambļa tonalitātes pamatvadlīnija ir bezkrāsaina, arī šiem objektiem tiek piemērots tas pats “Schott Artista” stikls. Svarīgi piebilst, ka sākumā autore veidoja zvaigznes trīsdimensionālā pozitīvās formas cilnī, izvērtējot visas augstumu attiecības, zvaigžņu novietojumu, paredzot pulētās plaknes, kam jāmirdz. Izgatavots plasts 32 mm biezumā, kas vēlāk tiek kausēts karstumizturīgajā negatīvajā formā. Arī šīm abām kompozīcijām tiek pievienots mirdzošo stikla pilīšu – nosacīti tautas dvēseļu – ritms.
Simboli sasaucas ar lilijas zieda un konkrēto logu ģeometriju .
Šie apļi, centrā krustojoties, veido lilijas zieda simbolu, kas savukārt simbolizē ticību, šķīstību, augšāmcelšanos. Lilija arī ir Jaunavas Marijas simbols (Marijas kapelas logs). Krāsas izvēlētas, konsultējoties ar Eliju Godiņu, un atbilst Baznīcas kanonam.
Šīs divas skulptūras – “Lieldienas” un “Ziemassvētki” – ir izņēmums tonalitātes ziņā, tiek veidotas kanona noteiktajās simboliskajās krāsās. Par vispiemērotāko krāsu sakausēšanai Anda izvēlas amerikāņu kompānijas “Spectrum” stiklu no sērijas “System96”. Šie ir stikli, kas speciāli radīti dažādu krāsu savstarpējiem sakausējumiem. Tiem ir vienāds stikla izplešanās un saraušanās koeficients, kas ir pamatots zinātniskajos pētījumos un sertificēts, drošs. Arī “Ziemassvētkiem” un “Lieldienām” sākotnēji autore izgatavo pozitīvo ciļņa formu, cilnī paredzot pulētās un raupjākās virsmas. Pirmais solis ir krāsaino stiklu rūpīga piegriešana saskaņā ar K. Zilgalvja skici, veidojot pēc iespējas precīzāku tonalitāti un lilijas formas zīmējumu. Tad izkausētais stikla plasts atkal 32 mm biezumā tiek kausēts tam paredzētajā negatīvajā karstu temperatūru izturīgajā formas atlējumā. Pēc kausēšanas notiek stikla virsmas pulēšana vietās, kur autore to paredzējusi.
“Neatkarība”. “Pirmā neatkarība”. “Otrā neatkarība”.
Izmērs: Ø550 mm x D70 mm – 2 gab.
“Ziemassvētki” (“Dzimšana”)
Izmērs Ø350 mm x D50 mm
“Lieldienas” (“Augšāmcelšanās”)
Izmērs Ø350 mm x D50 mm
PILNĪBA
Centrs, uz kuru tiecas visa loga kompozīcija. Lode ir tīra un skaidra, bet vizuālo tēlu veido gaisma tās iekšpusē.
Apkārt “Pilnības” lējumam ir izkārtoti 32 slīpēti daudzskaldņi, kas saules gaismā met visus spektra starus. Pie noteikta apgaismojuma un leņķa šādu optisku parādību baznīcā ir iespējams saskatīt ikvienam.
Izmērs Ø1400 mm x D500 mm – 1 gab.
“Pilnības” centrālā daļa sastāv no divām atsevišķām sfēriskām plaknēm, kas tiek veidotas no tā paša “Schott Artista” stikla kā lielākajai daļai ansambļa. Katras daļas biezums ir 16 mm. Formai pāri darināts neliels grubulis no tās iekšpuses, savukārt stiklā ir veidoti gaisa burbulīši. Pēc plakanā plasta izveides notiek tā locīšana ap speciāli izveidotu pozitīvo augstus grādus izturīgu formu.
Negaidītie pavērsieni un to risinājumi
“Ascendum” plānoja izveidot un atklāt jauno Latvijas brīvības simbolu 2014. gadā, taču, novērtējot inovatīvo tehnoloģiju prasības, tika pieņemts lēmums sagaidīt drošu rezultātu, ar kuru varēsim lepoties ne tikai Latvijas stikla mākslas nozares, bet arī pasaules mērogā.
Manipulācijas ar milzīgajiem stikla lējumiem tiek veiktas ar vislielāko pietāti pret materiālu un tā tehnoloģiskajām, fizikālajām, ķīmiskajām īpatnībām, respektējot tam nepieciešamo laiku, resursus un tehnoloģiskos noteikumus. Tas ir milzīgs izaicinājums, nestandarta risinājums ar unikāli tehniskiem parametriem, kuram vajadzīgs laiks izpētei.
Īpašais uzdevums māksliniecei – sākt pētniecisko darbu, lai maksimāli pasargātu un izgatavotu drošus lielformāta stikla kausējumus. Izvērtēt – kur, kas, kā, kādā veidā, kāpēc tiek darīts, kādas ir paredzamās sekas.
Lai izvērtēšanas process būtu pamatots un vispusīgs, no daudziem punktiem pētīts, Anda konsultējās un piesaistīja atzītus nozares speciālistus, tostarp inženierus, krāšņu būves un stikla inženierus, speciālistus Rudi Gritsch no Austrijas, Steef Hendrix no Nīderlandes, Hakan Blomqvist & Karin Westman no Zviedrijas, Peter Schöffel no Vācijas, Jorge Barracha no Portugāles un citus.
Tādā veidā tiek samazināti riski un izstrādāta atbilstošākā kausēšanas tehnoloģija un stratēģija, kopīgi izraudzīta optimālā laika un temperatūras attiecība. Īpaši cieša sadarbība notika ar sertificētu vācu stikla inženieri Hartmut Glenewinkel no “Glasagentur Glenewinkel”, kas nodarbojas ar tehniskā un arhitektoniskā stikla lietojumu risinājumu pielāgošanu.
Pirmais solis ir jaunbūvēto iekārtu izvērtējums un uzlabošana, to papildu pielāgošana lielformāta stikla kausēšanai. Lai izvairītos no nejaušībām un maksimāli kontrolētu stikla radīšanas procesu, autore ar komandas atbalstu veica jauno kausējamo iekārtu pārbūvi. ”AM studio” aprīko krāsnis ar papildu siltinājumiem, sildelementiem sānu malās, kā arī palielina krāšņu kopējo tilpumu.
Ņemot vērā krāšņu īpašo garumu, ar vācu, portugāļu un latviešu siltuminženieru palīdzību tiek saregulēti sildelementu garumi un to atrašanās vietas. Konsultācijas un ražošanas apmeklējums tiek veikts arī pie viena no vadošajiem šādu iekārtu būvētājiem – kompānijas “Nabertherm GmbH” Vācijā.
Otrais solis – tiek nodrošināta kontrole. Iekārtas siltumturība tiek monitorēta ar šim nolūkam domātiem divpadsmit termopāriem. Tie pa krāsni tiek izvietoti simetriski, un visas temperatūras svārstības tiek gan kontrolētas, gan pierakstītas speciālos datu nesējos. Termopāri tiek izvietoti gan brīvi krāsnī, līdzīgi kā tie, kas vadāmi ar datora palīdzību, gan starp pašu stikla materiālu. Tā notiek dažādu punktu salīdzināšana un siltuma plūsmas un vienmērīguma analizēšana.
Jebkurā kausēšanas procesā vienlaicīgi ar lielajām skulptūrām tiek liktas kausēties identiskas, bet gabarītos mazākas skulptūriņas – paraugi, kurus pēc tam autore sūtīja izvērtēšanai ražotāja SCHOTT speciālajai laboratorijai Vācijā. Tur testi un mērījumi tiek veikti tā izturības, iekšējo un ārējo ietekmes faktoru – paša stikla stress, temperatūras svārstības, vējš, stiepe, liece, skaņa, rezonanses – iedarbības noteikšanai.
Visu lielo lējumu radīšanas gaitas laikā autore veic to videonovērošanu un straumē, lai jebkurā diennakts laikā un pasaules vietā, kur atrastos, varētu novērot temperatūras izmaiņas un “AM studio” komanda būtu gatava reaģēt gadījumā, ja notiktu kas ārkārtējs. Iespējamas situācijas novēršanai kausējamām iekārtām ir pieslēgts papildu elektriskais kabelis un turēts gatavībai ģenerators.
Pēc K. Zilgalvja lūguma identiskos apstākļos un lielumos, tāpat kā jaunizveidotie gatavie lielformāta ciļņi, tiek izgatavots paraugs, kas sazāģēts 100 mm biezās šķēlēs no stikla apakšējās trešdaļas. Četri gabali. Tie tiek nosūti testu veikšanai arī Latvijas laboratorijā – Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un Konstrukciju institūtā.
2015. gada otrajā pusē visi stikla skulptūras izgatavošanas darbi ir pabeigti. Tie ar vislielāko rūpību ievietoti elastīgā neuzkrītoši pelēkā masā katrs savā speciāli veidotā metāla satvarā.
Lai izvairītos no liekiem riskiem, ”AM studio” nolemj objektu transportēšanu uzņemties pati, bet 2016. gada sākuma ziemas skaudrie apstākļi tam nav piemēroti, ko apliecina arī stikla inženieri no Vācijas.
Četri lielie lējumi “Liesmas” un “Pilnība” tiek droši glabāti “AM studio” telpās līdz tālākai to montāžai.
IEVIETOŠANAS PROCESS
Tapšanas procesa izaicinājumi neaprobežojās ar ciļņu rūpīgu un pedantisku izveidi. 2017. gada rudenī tiek uzsākti montāžas darbi. Tā kā autorei šis ir milzīgs rūpju bērns, skulptūru transportēšanu un montāžu objektā tiek strikti nolemts veikt ar “AM studio” profesionāļu rokām. “AM studio” sadarbībā ar būvuzņēmēju ”RE&RE” un arhitektu biroju “JR Elements” veic stikla skulptūru montāžu Domā.
Tā kā paredzētā montāžas laika āra laikapstākļi nesakrita ar iekštelpu vidējo temperatūru, stikla skulptūras tika iznestas ārā, apklātas, lai tās vienmērīgi un pamazām pieņemtu apkārtējās vides nosacījumus. Transportēšana un celšana, skulptūrai vienmēr esot tikai vertikāli, tiek veikta rūpīgi, kā ar bērnu mātes vēderā. Ir izgatavotas un piemontētas speciālas metāla konstrukcijas celšanai un vertikalitātes nodrošināšanai. Aiz tām ir iespēja aizāķēt gan krāna celtni, gan papildu celtniecības jostas un atsaites, kā arī manipulēt gadījumā, kad jāķer milimetri. Pēc objektu ievietošanas ailēs tie tiek nostiprināti mehāniski un hermetizēti no abām ēkas pusēm.
“Vitrāžas projekta attīstība un izstrāde ilga piecus gadus, panākot tā realizāciju atbilstīgi augstākajiem kvalitātes, drošības un mākslinieciskajiem standartiem. Jaunu tehnoloģiju un zinātnisku risinājumu rezultātā radīts Latvijā un arī pasaules baznīcu arhitektūrā nebijis mākslas darbs, kas ievietots Doma baznīcas Marijas kapelas ailē, rūpīgi ievērojot kultūras pieminekļu aizsardzības principus un cieņpilni iestrādājot to gadsimtiem senās būves sienā. Tas ir ārkārtīgi precīzs un nopietnus inženiertehniskos aprēķinus prasošs darbs. Ceram, ka rezultāts būs ieguldīto pūliņu un patērētā laika vērts.
